saniķoties
saniķoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.Kļūt, parasti pēkšņi, kaprīzam, untumainam, arī nepaklausīgam (parasti par bērnu).
Piemēri..viņai saniķojies puika un, ko domājat, - aizmucis.
1.1.pārn. Kļūt, parasti pēkšņi, neveselam, kļūt, parasti pēkšņi, tādam, kura darbībā ir traucējumi (piemēram, par orgāniem, norisēm organismā).
Piemēri..pats nezinu, kāpēc pēdējā nedēļā pamatīgi saniķojušies nervi. Galvā nemitīga dunoņa..
1.2.pārn. Sabojāties, arī sākt darboties ar traucējumiem.
PiemēriReizēm jau gadās, ka sarežģītais mehānisms saniķojas un ar to vairs nekādi nevar tikt galā.
Avoti: 7-1. sējums