sānis
sānis apst.
1.Virzienā uz labo vai kreiso pusi (atšķirībā no galvenā, arī iepriekšējā virziena vai stāvokļa). Virzienā uz labo vai kreiso pusi nost (no kā).
PiemēriAutomobilis nogriežas sānis.
1.1.Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties).
PiemēriPagriezt galvu sānis.
1.2.Garām pa labo vai kreiso pusi (virzīt, virzīties).
PiemēriVējš pūta no jūras uz krasta pusi, un tas lietu var novirzīt sānis.
2.Labajā vai kreisajā (kā) pusē, arī malā (atrasties).
Piemēri..ciemats atrodas nedaudz sānis no šosejas..
2.1.pārn. Tā, ka nav saistījuma (ar ko, parasti stāvokli, darbību).
Piemēri..tagad man spēka ir gana, Lai es no baznīcas turētos sānis.
3.Stāvoklī uz sāniem, arī slīpā stāvoklī virzienā uz sāniem (atrasties, svērties u. tml.).
PiemēriCeliet, tautas, pūru manu, Sānis vien negāziet..
Avoti: 7-1. sējums