Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
raibulis
raibulis -ļa, v.
raibule -es, dsk. ģen. -ļu, s.; reti
Dzīvnieks ar raibu apspalvojumu, apmatojumu.
PiemēriPrieks, kad atskrien teliņi un mēnesi tie dzīvo pie mums pa kūti. Vienreiz bija raibulis - brūns ar baltiem plankumiem.
Avoti: 6-2. sējums