Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
raibvēderis
raibvēderis -ra, v.
raibvēdere -es, dsk. ģen. -ru, s.
Tas (tāds), kam ir raibs vēdera apmatojums, apspalvojums (par dzīvniekiem).
Piemēri..dzenis - raibvēderis - Jau sen man krustu kaļ.
Avoti: 6-2. sējums