raibs
raibs -ais; s. -a, -ā
raibi apst.
1.Tāds, kam ir dažādas krāsas laukumi, svītras.
PiemēriRaibs audums.
Stabili vārdu savienojumiPazīt kā raibu suni. Raibas acis.
1.1.parasti ar not. galotni. Tāds, kam ir dažādas krāsas laukumi, svītras, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, ģintī, noteiktā priekšmetu grupā.
PiemēriRaibais kailgliemezis.
1.2.pārn. Tāds, kur ir daudz cilvēku (par vietu, apkārtni u. tml.).
PiemēriMežmala kļuva raiba no cilvēkiem, bet laukā nāca aizvien vairāk un vairāk.
2.Dažāds, nevienāds pēc sava sastāva (par cilvēku grupu, kopumu).
PiemēriRaiba publika.
2.1.Par priekšmetu kopumu.
PiemēriPa.. ielu raibā jūklī brauca tramvaji, autobusi un vieglās mašīnas..
2.2.Par dzīvnieku vai augu kopumu.
PiemēriŠādās naktīs pumpuri sprāgst vaļā, mostas ziemas miegu izgulējušie tauriņi, mušas un vaboles, lai no rīta, saulei spīdot, raibā barā izlidotu laukos un pļavās.
2.3.Daudzveidīgs, dažāds (piemēram, par darbību, norisi).
PiemēriPuscēlienā pļāvēji.. kapiņa izkaptis. Āmuru klaudzieni pret laktiņām atskan raibā rakstā.
Stabili vārdu savienojumiRaibas lietas.
2.4.Tāds, kam ir mainīta, jaukta kārtība.
PiemēriIzsaucējam [ūtrupē] sava zināšana, viņš neņēma lietas pēc kārtas, bet jauca raibā rindā.
3.Tāds, kurā ir daudz dažādu neparastu, negaidītu u. tml. notikumu, pārdzīvojumu (parasti par mūžu, tā daļu).
PiemēriĻaudis saka: raibs mūžs. Tas nozīmē, ka ir bijušas baltas dienas un melnas dienas, dzeltenas skaudību dienas un zilas cerību dienas.
3.1.Interesants, neparasts (par notikumiem, piedzīvojumiem).
PiemēriViņš kļuva grāmatvedis, kaut gan visvairāk kāroja greznu, raibām dēkām bagātu dzīvi.
Stabili vārdu savienojumiRaibi un rūtaini.
Avoti: 6-2. sējums