Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mītnieks2
mītnieks [mĩtnieks] -a, v.
mītniece -es, dsk. ģen. -ču, s.; novec.
Īrnieks.
Piemēri«Es pat tā izprātojos: beigšu to māju, uztaisīšu vēl vienu ēciņu.. Izdotu visu māju mītniekiem.»
Avoti: 5. sējums