mītnieks2
mītnieks [mĩtnieks] -a, v.
mītniece -es, dsk. ģen. -ču, s.; novec.
Īrnieks.
Piemēri«Es pat tā izprātojos: beigšu to māju, uztaisīšu vēl vienu ēciņu.. Izdotu visu māju mītniekiem.»
- «Es pat tā izprātojos: beigšu to māju, uztaisīšu vēl vienu ēciņu.. Izdotu visu māju mītniekiem.»
- Nākot uz dzīvi godīgā mājā, mītniekam jāņemot līdzi sava lampa un mīkstas mājas kurpes.
- «Gandrīz vai kādi mītnieki jāmeklē, lai māja nestāv tukša kā šķūnis pavasarī.»
Avoti: 5. sējums