viesnīcnieks
viesnīcnieks -a, v.
viesnīcniece -es, dsk. ģen. -ču, s.; sar.
Viesnīcas īpašnieks vai nomnieks.
PiemēriViņš vienmēr apmeties tajā pašā viesnīcā, kur meistars, un piekukuļojis viesnīcnieku ierādīt viņam istabu tieši blakus Paganīni.
- Viņš vienmēr apmeties tajā pašā viesnīcā, kur meistars, un piekukuļojis viesnīcnieku ierādīt viņam istabu tieši blakus Paganīni.
- ..viesnīcniecei izrādījās žēlīga sirds zem kuplajām krūtīm pukstam, un mēs visi tikām laipni uzņemti šaurajā paspārnē.
Avoti: 8. sējums