drosminieks
drosminieks -a, v.
drosminiece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Drosmīgs cilvēks.
PiemēriBet arī tad, kad vācu tanki jau ripoja pa Jaunliepājas ielām,.. atradās drosminieki, kas aizsteidzās tiem priekšā un turpināja cīņu..
- Bet arī tad, kad vācu tanki jau ripoja pa Jaunliepājas ielām,.. atradās drosminieki, kas aizsteidzās tiem priekšā un turpināja cīņu..
- Apģērbs gruzdēja, uguns dedzināja rokas, taču drosminieki steidzās: draudēja briesmas cilvēku dzīvībai..
Avoti: 2. sējums