Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
spītavnieks
spītavnieks -a, v.
spītavniece -es, dsk. ģen. -ču, s.; reti
Spītnieks.
PiemēriBriežumāte veda Mazuli.. Dažreiz viņš mātei paklausīja, bet citreiz spītavnieks izlikās izsalcis un gausi plūca jaunos paegļu dzinumus..
Avoti: 7-2. sējums