Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
spītnieks
spītnieks -a, v.
spītniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Spītīgs cilvēks.
Piemēri..iznesīgs puisis, kaut arī jau toreiz liels spītnieks un stūrgalvis.
1.1.Spītīgs dzīvnieks.
Avoti: 7-2. sējums