spītnieks
spītnieks -a, v.
spītniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Spītīgs cilvēks.
Piemēri..iznesīgs puisis, kaut arī jau toreiz liels spītnieks un stūrgalvis.
- ..iznesīgs puisis, kaut arī jau toreiz liels spītnieks un stūrgalvis.
- Mirdza apstājās. Iet vai neiet līdzi spītniecei? Ja tur, telpās, ir vesels bars tādu tiepšu, tad var ieskriet kā skudru pūznī.
- Jā, te nu viņš bij, tas lielais spītnieks, kas tik ilgi turējās nāvei pretī un negribēja mirt.
- pārn. Pasaules nebēdne, Stūrgalve, spītniece, Vētra! Uz paša jumta tā uzsēžas, Rauj logu vaļā un iegulstas..
1.1.Spītīgs dzīvnieks.
Avoti: 7-2. sējums