vēzis1
vēzis -ža, v.
Posmkāju tipa vēžveidīgo klases dzīvnieks.
PiemēriZivis te [ezerā] vēl nebija manāmas, bet zaļgani pelēkie vēži jau čāpoja pa ezera dibenu, astes atstiepuši, meklēdami barību.
- Zivis te [ezerā] vēl nebija manāmas, bet zaļgani pelēkie vēži jau čāpoja pa ezera dibenu, astes atstiepuši, meklēdami barību.
- Ja nebija bailes bāzt roku alās, varēja izvilkt brangus vēžus un dažu vēdzeli. Vēl tagad jūtu vēža spīles kniebienu pirkstā!
- sal. Man ir pazīstami vēžotāji, kuri paši dzīvo piekrastes klintīs kā vēži alās.
- Vēžu mēris Baltijas republiku vēžu bagātībām atkārtoti nodarījis lielus zaudējumus.
- Kārklu pacerēs zemes vēzis tirkšķina savas tītaviņas.
- Andrejs cienīja stipru pirts siltumu, tādēļ viņa ģīmis vēl tagad bija sarkans kā vēzis.
Stabili vārdu savienojumiKā vēža spīlēs. Nosarkst kā (vārīts) vēzis.
- Kā vēža spīlēs idioma — Ļoti cieši, spēcīgi (tvert, spiest u. tml.). Ļoti neērti, mokoši (piemēram, justies).
- Nosarkst kā (vārīts) vēzis sar. — Ļoti nosarkst.
- Platspīļu vēzis — Platspīļu upesvēzis.
- Sarkans (arī nosarcis) kā (vārīts) vēzis (arī kā biete) sar. — Ļoti nosarcis.
- Šaurspīļu vēzis — Šaurspīļu upesvēzis.
- Tie paši vēži citā kulītē idioma — sar. Saka, ja kas, parasti negatīvs, tiek pārveidots tikai ārēji, tā būtību nemainot.
- Upes vēzis — Upesvēzis.
- Vēža (arī gliemeža) gaitā, arī kā vēzis (arī gliemezis) idioma — Ļoti lēni, gausi.
- Vēžu mēris — Infekcijas slimība, kas īsā laikā izraisa vēžu nobeigšanos.
- Zemes vēzis — Racējcircenis.
Avoti: 8. sējums