Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
vēzis1
vēzis -ža, v.
Posmkāju tipa vēžveidīgo klases dzīvnieks.
PiemēriZivis te [ezerā] vēl nebija manāmas, bet zaļgani pelēkie vēži jau čāpoja pa ezera dibenu, astes atstiepuši, meklēdami barību.
  • Zivis te [ezerā] vēl nebija manāmas, bet zaļgani pelēkie vēži jau čāpoja pa ezera dibenu, astes atstiepuši, meklēdami barību.
  • Ja nebija bailes bāzt roku alās, varēja izvilkt brangus vēžus un dažu vēdzeli. Vēl tagad jūtu vēža spīles kniebienu pirkstā!
  • sal. Man ir pazīstami vēžotāji, kuri paši dzīvo piekrastes klintīs kā vēži alās.
  • Vēžu mēris Baltijas republiku vēžu bagātībām atkārtoti nodarījis lielus zaudējumus.
  • Kārklu pacerēs zemes vēzis tirkšķina savas tītaviņas.
  • Andrejs cienīja stipru pirts siltumu, tādēļ viņa ģīmis vēl tagad bija sarkans kā vēzis.
Stabili vārdu savienojumiKā vēža spīlēs. Nosarkst kā (vārīts) vēzis.
Avoti: 8. sējums