gruntnieks
gruntnieks -a, v.
gruntniece -es, dsk. ģen. -ču, s.; vēst.
1.Zemnieks, kas bija iepircis savas mājas (Latvijā kapitālisma laikmetā līdz pirmajam pasaules karam).
PiemēriViss, cik tālu acis sniedzas, viss ir viņa. Bet aiz meža stūra ir vēl otra māja, un arī tā pieder viņam. Divu māju gruntnieks - vai tas neskan lepni?
2.s. Šādas personas sieva.
Piemēri..starpība starp Brīviņu gruntnieci un paliesu mazmājnieci tik liela, ka nekāda radniecība tur nesniedza pāri.
Avoti: 3. sējums