bārdains
bārdains -ais; s. -a, -ā
1.Tāds (cilvēks), kam ir bārda. Neskuvies (cilvēks).
PiemēriBārdains cilvēks.
1.1.Tāds, kur aug bārda (piemēram, par seju).
PiemēriBārdaini vaigi.
1.2.Tāds (dzīvnieks), kam ir bārda.
PiemēriBārdaina kaza.
1.3.Tāds (dzīvnieks vai augs), kam ir bārdai līdzīgs veidojums.
Piemēri..ezeros nereti ieklejo bārdainais akmeņgrauzis..
1.4.pārn. Bārkstains, spurains.
Piemēri..pļāva miežus.. ar smagumā aizlūzušām, bārdainām vārpām.
Avoti: 2. sējums