Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
dižraibs
dižraibs -ais; s. -a, -ā; zool.
Tāds (dzīvnieks), kam apmatojumā vai apspalvojumā ir lieli raibumi.
PiemēriDrusciņ savādāk dzīvo dižraibais dzenis, kura pakausis ir sarkans, piere melna, sāni balti, bet pārējais ķermenis rūsgani dzeltens.
Avoti: 2. sējums