Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ausains
ausains -ais; s. -a, -ā
1.Tāds (dzīvnieks), kam ir (lielas) ausis.
PiemēriAusainā pūce ir purva pūces lielumā.. Garo «austiņu» dēļ ausainā pūce ļoti atšķiras no citām pūcēm.
2.Tāda (cepure), kam ir sānu atloki.
Piemēri..viņš apāva velteņus, uzģērba silto kažociņu, uzlika galvā ausaino cepuri..
Avoti: 1. sējums