Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nevīžnieks
nevīžnieks -a, v.
nevīžniece -es, dsk. ģen. -ču, s.; reti
1.Nevīža1.
Piemēri«Ne ikkatrs, kam ar savas draudzes bērniem jārunā, vīžo arī viņu valodu iemācīties.. Tā ir dieva taisnība - sliņķu un nevīžnieku netrūkst nedz augstās, nedz zemās kārtās.»
Avoti: 5. sējums