negantnieks
negantnieks -a, v.
negantniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Negants cilvēks.
PiemēriAr šoferi Kātiņu arī netiekot nekādā galā. Negantnieks atkal dzērumā sievu un bērnu izmetis no istabas.
- Ar šoferi Kātiņu arī netiekot nekādā galā. Negantnieks atkal dzērumā sievu un bērnu izmetis no istabas.
- Biezumnieks dusmās šņāca. Bij skaidri noprotams, ka šķūni negantnieka rokas aizdedzinājušas.
- pārn. ..ja lauka malā aug kaut neliela birztala, tā aiztur negantniekus vējus, neļauj tiem sabradāt druvu.
1.1.Negants dzīvnieks.
Piemēri..kad viņam metās krūtīs muļķa tītars, atsteidzās māte un negantnieku aizdzina.
- ..kad viņam metās krūtīs muļķa tītars, atsteidzās māte un negantnieku aizdzina.
- «Redzi, dēls, bites pēc slimnīcas negrib pazīt...» viņš smiedamies taisnojās, kad negantnieces klupa mums abiem virsū.
Avoti: 5. sējums