Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
granātmetējnieks
granātmetējnieks -a, v.; mil.
Karavīrs, kas specializējies šaušanā ar granātmetēju. Granātmetējs (2).
PiemēriGranātmetēj nieks.. aizstāvēja kaujā ieņemtu atbalsta punktu.
Avoti: 3. sējums