kuplastis
kuplastis -ta, v.
kuplaste -es, dsk. ģen. -stu, s.
Dzīvnieks ar kuplu asti.
PiemēriČak - čak - čak! Vāvere nometa čiekuru, brūnu, ar sidrabotām malām. Kā svētku piparkūku. «Ko tu gribi sacīt, kuplaste?»
- Čak - čak - čak! Vāvere nometa čiekuru, brūnu, ar sidrabotām malām. Kā svētku piparkūku. «Ko tu gribi sacīt, kuplaste?»
- Ievārījuma smarža.. nonāca lapsas nāsīs. Nelika ilgi gaidīt, kad kuplaste lavījās zaķu mājas sētā.
- Vilks bijis ļoti izsalcis un uzbļāvis vīram: «Sataisies, tev jāmirst!».. - «Mīļo kuplasti, es jau tik degunu nošņaucos.» [Vīrs atbildējis.]
Avoti: 4. sējums