kūpināt
kūpināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kūp (1).
PiemēriKūpināt dūmus.
1.2.intrans.
PiemēriTā mēs jājām pa olnīcu blakus un kūpinājām. Kad tikām sētsvidū, patlaban Aija nesa pienu uz pagrabu. Es turēju papirosu zobos un vilku lielus dūmus.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kūp (2).
PiemēriKūpināt katlus.
3.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kūp (3).
PiemēriUn cits atkal brauca lepniem melniem, putekļus līdz mākoņiem kūpinādams..
4.Žāvēt dūmos (zivis, gaļas produktus).
PiemēriKūpināt reņģes.
Avoti: 4. sējums