viltnieks
viltnieks -a, v.
viltniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Viltīgs cilvēks. Cilvēks, kas ar viltu cenšas gūt sev labumu.
PiemēriRežisors: ..kā cīnīties ar ļaunumu? Ar baltiem cimdiem, tīrām rokām un lielāko godprātību vai arī atļaut pret viltniekiem pielietot viltu?
- Režisors: ..kā cīnīties ar ļaunumu? Ar baltiem cimdiem, tīrām rokām un lielāko godprātību vai arī atļaut pret viltniekiem pielietot viltu?
- Ja vecais nebija viltnieks, tad viņiem bija uzsmaidījusi liela laime.
- Ķirurgi [viduslaikos] nereti braukāja un savu mākslu demonstrēja publikas priekšā. Viņu vidū bija arī daudz viltnieku un šarlatānu.
1.1.Viltīgs dzīvnieks.
PiemēriTeic, ka lapsa esot gudrākais meža iemītnieks. Varbūt. Bet arī piedzīvojis mednis ir lielisks viltnieks.
- Teic, ka lapsa esot gudrākais meža iemītnieks. Varbūt. Bet arī piedzīvojis mednis ir lielisks viltnieks.
Avoti: 8. sējums