sablamēt
sablamēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; sar.
Panākt, ka (kādam) publiski rodas, parasti liela, neslava, kauns.
Piemēri..viņš ir Skrīne, drusku sablamēts un tomēr ievērojams vīrs.
- ..viņš ir Skrīne, drusku sablamēts un tomēr ievērojams vīrs.
Avoti: 7-1. sējums