sabirt
sabirt -birstu, -birsti, -birst, pag. -biru; intrans.
1.parasti 3. pers. Birstot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
PiemēriTransportieris.. sadala kartupeļus trijās frakcijās, un no tā bumbuļi sabirst bunkuros.
1.1.Piepildīties ar ko birstošu. Piebirt.
PiemēriKad laukus pārklāj pirmais sniegs.., ir labi pavērtēt, kāda bijusi aizvadītā vasara, cik čakli strādāts tīrumos un fermās, vai pilni sabiruši apcirkņi.
2.Iebirt, arī piebirt (par kā lielāku daudzumu).
PiemēriPēc finiša sportistam vajadzēja lūgt palīgā medicīnas darbiniekus, jo acīs bija sabiris vai vesels kilograms putekļu...
2.1.pārn. Ātri ierasties, arī novietoties (par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriČalodami un ālēdamies vakarpusē kāzinieki sabira Vecuriju rijā.
3.parasti 3. pers. Birstot, drūpot sabojāties, parasti pilnīgi, arī aiziet bojā.
PiemēriKatram ir tādi brīži, Kad liekas, viņš sabirs un putekļos putēs, Bet nav cilvēka, kam nav bijis brīža, Kad viņš viens vesels sevī nebūtu juties.
3.1.Birstot, drūpot, arī sadaloties, pārvērsties par ko.
PiemēriZāle bija tā izkaltusi, ka sabira putekļos, tikko tai pieskārās.
Avoti: 7-1. sējums