sabirzt parasti 3. pers., -birst, pag. -birza; intrans.
1.Sadrupt (par ko birzīgu).
PiemēriSabirzuši cepumi.
Piemēri
Sabirzuši cepumi.
Siena paliekas kūtsaugšā bij sabirzušas smalkas..
Tad salīkušais vīrs apsēdās zem apdeguša maijrozīšu krūma, kur pie zariem vēl turējās reta sakaltusi lapiņa. Pirkstos satvertas, tās mirklī sabirza.
..vraks vēl nebija paguvis tik stipri norūsēt kā tie citi. Bez tam uz tā vēl bija saglabājušās arī koka daļas, kas uz citiem vecajiem kuģiem jau šķita krietni vien satrupējušas un sabirzušas.
pārn.Trauslā meitene visas šīs [mīļotā] dīvainības pacieta ar smaidošu seju.., nebūt nesabirza kā fajansa tasīte mežoņa rokās..
1.1.Sadrūpot pārvērsties par ko.
PiemēriSen nava [nav] rozes zieds vairs sārts, Sen sabirzis tas pelnos..
Piemēri
Sen nava [nav] rozes zieds vairs sārts, Sen sabirzis tas pelnos..
Gārša pacilāja sakaltušo zaru un uzmanīgi, lai pagalam izbalējušās ziedlapas nenokristu un kaut no dziļākas elpas nesabirztu putekļos, kādos sairst visi sausi ziedi, atkal atlika grāmatā.