Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
hitīns
hitīns -a, v.; parasti vsk.; biol.
Organiska viela, no kuras sastāv posmkāju cietais ārējais apvalks.
PiemēriDarba bites vēderiņa galā atrodas ievelkams dzelonis, kas sastāv no ļoti cietām, atskabargainām hitīna adatiņām.
Avoti: 3. sējums