Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
recekļains
recekļains -ais; s. -a, -ā
recekļaini apst.
1.Tāds, kas satur recekli, recekļvielas.
PiemēriRecekļaina līme.
  • Recekļaina līme.
  • Recekļaina gaļa.
  • Sapropelis atgādina recekļainu masu, kas var būt brūngana, zaļgana, ar violetu nokrāsu vai melna.
  • Vētrai tuvojoties, recekļainā medūza nolaižas dziļumā, krabji ierokas dziļi zemē.
2.Tāds, kas ir pārklājies ar recekli.
PiemēriRecekļaina āda.
  • Recekļaina āda.
2.1.Glums, lipīgs.
PiemēriViņš atkal juta mīksto, recekļaino roku, gaitenī paņēma Džeriju un gāja. Kaut kas glums un nepatīkams nāca līdzi, varbūt tā bija alkohola smaka, varbūt Sausuma pamācības.
  • Viņš atkal juta mīksto, recekļaino roku, gaitenī paņēma Džeriju un gāja. Kaut kas glums un nepatīkams nāca līdzi, varbūt tā bija alkohola smaka, varbūt Sausuma pamācības.
Avoti: 6-2. sējums