Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
rēbuss
rēbuss -a, v.
1.Mīkla, kurā uzdevums ir izteikts ar attēlu un (parasti) burtu kombināciju.
PiemēriRēbusa atminējums.
1.1.pārn. Jautājums, kam jārod atrisinājums. Tas, kas ir mīklains, nesaprotams, arī nezināms.
PiemēriBet kas šo spožā raga meistaru Pēteri Puspēteri tik agrā un saltā ziemas rītā no divīzijas štāba atpūtis pie manis? Nē, šo rēbusu es pats saviem spēkiem nespēju atrisināt.
Avoti: 6-2. sējums