Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
receklis
receklis -ļa, v.
1.Blīva, samērā elastīga masa, kas izveidojas, kādu vielu iedarbībā sabiezējot šķidrumam (piemēram, asinīm, olbaltumvielām). Šādas masas gabals.
PiemēriAkūtās arteriālās trombozes gadījumā artēriju nosprosto asiņu receklis - trombs. Tā veidošanās atkarīga no asins recēšanas sistēmas traucējumiem..
1.1.Galerts, arī želeja.
PiemēriPapus, uzlicis uz šķīvja krietnu gabalu cūkas recekļa, paskatījās, mīlīgi smaidīdams, Viešņā..
Avoti: 6-2. sējums