ielabojums
ielabojums -a, v.
1.lauks. Paveikta darbība, rezultāts → ielabot1.
PiemēriJa vienpusīga sastāva augsne ar iztrūkstošās sastāvdaļas piegādi ielabota, tad ielabojums tomēr nav paliekošs uz visiem laikiem.
Avoti: 3. sējums
Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis