šķīdināt
šķīdināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
Panākt, būt par cēloni, ka (kāda viela) veido šķīdumu, ar citu vielu.
PiemēriŠķīdināt sāļus ūdenī.
- Šķīdināt sāļus ūdenī.
- Šķīdināt taukus spirtā.
- Ūdens šķīdina kaļķakmeņus, dolomītus un citus iežus un turklāt izskalo iežus arī mehāniski.
- Ļoti derīgi censties virsmēslošanas līdzekļus izsēt pirms paredzamā lietus, lai nokrišņu ūdens tos šķīdinātu un ieskalotu augsnē..
- pārn. Jau 1922. gadā Flemings atklāja cilvēka siekalās, asarās un audu šķīdumos substanci, kas šķīdina patogēnās baktērijas.
Avoti: 7-2. sējums