šķībums
šķībums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → šķībs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriRibenis reti ir pilnīgi simetrisks. Neliels šķībums.. rodas, ja cilvēks vienas rokas un lāpstiņas muskulatūru nodarbina vairāk nekā otras rokas lāpstiņu un muskulatūru.
- Ribenis reti ir pilnīgi simetrisks. Neliels šķībums.. rodas, ja cilvēks vienas rokas un lāpstiņas muskulatūru nodarbina vairāk nekā otras rokas lāpstiņu un muskulatūru.
- pārn. Vispirms šķībumu un nejaucības sevī ieraugi. Un vīrišķīgi izrauj, negaidīdams īpašus atgādinošus piesitienus.
2.Vispārināta īpašība → šķībs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: 7-2. sējums