šķidrauts
šķidrauts -a, v.
1.Ļoti plāns, parasti caurspīdīgs, audums. Izstrādājums no šāda auduma. Arī plīvurs1.
PiemēriLīgavas šķidrauts.
- Līgavas šķidrauts.
- Sēru šķidrauts.
- Viņa bija pilnīgā brūtes rotā. Smalka, balta kleita apņēma viņas stalto augumu, garš šķidrauts viņu ietina no galvas līdz kājām..
- Viņa ienāca, atmeta melno šķidrautu pār cepuri un smaidīja.
- Zārkam nocēla vāku, Līzbete, bezgala sagrauzta, diviem pirkstiem atsedza šķidrautu līdz viducim.
- pārn. No āra iespīd ielas gaisma. Bailīgas, gausas svītras līst pāri istabai, un liekas, ka acīm priekšā plivinās bālgans muslīna šķidrauts.
1.1.pārn. Caurredzams (nokrišņu, dūmu, putekļu u. tml.) slānis, kopums. Plīvurs (3).
PiemēriRīts uzausa miglains. Dūmakains šķidrauts klājās pār jūru..
- Rīts uzausa miglains. Dūmakains šķidrauts klājās pār jūru..
- Sāk pamazām snigt pret vakaru. Tālums aizsedzas ar pārslu šķidrautu.
- Uzlēca mēness. Miglainā šķidrautā ietinies. Blāvs un spokains.
Avoti: 7-2. sējums