šķiebties
šķiebties šķiebjos, šķiebies, šķiebjas, pag. šķiebos
1.Refl. → šķiebt. Tikt šķiebtam.
PiemēriLai tie [mieti] nesāktu šķiebties no smagās un niķīgās zemes spiediena, mietu augšgaliem stingri pienagloja šķērskokus..
1.1.pārn.; sar. Neizdoties, neveikties.
Piemēri..nebūtu drusku šķiebies ar transportu, laicīgāk gadījušies vedēji, siens jau čaukstētu pajumtē, ne pilītes neredzējis..
Avoti: 7-2. sējums