šķiebties
šķiebties šķiebjos, šķiebies, šķiebjas, pag. šķiebos
1.Refl. → šķiebt. Tikt šķiebtam.
PiemēriLai tie [mieti] nesāktu šķiebties no smagās un niķīgās zemes spiediena, mietu augšgaliem stingri pienagloja šķērskokus..
- Lai tie [mieti] nesāktu šķiebties no smagās un niķīgās zemes spiediena, mietu augšgaliem stingri pienagloja šķērskokus..
- ..Suntužu kungs.. tikai mazliet piespieda plecu durvju stenderei, kas neizprotamā kārtā gribēja šķiebties.
- Kūts sākusi šķiebties, un ar māju nebija labāk.
- Lūpas man šķiebās uz raudāšanu.
1.1.pārn.; sar. Neizdoties, neveikties.
Piemēri..nebūtu drusku šķiebies ar transportu, laicīgāk gadījušies vedēji, siens jau čaukstētu pajumtē, ne pilītes neredzējis..
- ..nebūtu drusku šķiebies ar transportu, laicīgāk gadījušies vedēji, siens jau čaukstētu pajumtē, ne pilītes neredzējis..
- Vidiņš tīri uztraucās kā katrreiz, kad kaut kas šķiebās laukā no pierastās sliedes.
Avoti: 7-2. sējums