šķīdums
šķīdums -a, v.
Viendabīgs divu vai vairāku vielu maisījums, sistēma, kurā izšķīdušas vielas ir atdalāmas no šķīdinātāja.
PiemēriŠķidrs šķīdums.
- Šķidrs šķīdums.
- Gāzveidīgs šķīdums.
- Ciets šķīdums.
- Koloidāls šķīdums.
- Sāls šķīdums.
- Etiķskābes šķīdums.
- Spirta šķīdums.
- Ziepju šķīdums.
- Piesātināts šķīdums.
- Pārsātināts šķīdums.
- Šķīduma koncentrācija.
- Klunkstēja šķidrums - glāzē ielēja sterilu novokaīna šķīdumu anestēzijai.
- Lai augi mēslojumu labāk izmantotu, to ieteicams dot šķīduma veidā.
- Kamēr zinātnieki aprobežojās tikai ar ūdens šķīdumu pētīšanu, tie nespēja gūt izsmeļošu atbildi par šķīdumu dabu. Dažnedažādu neūdens šķīdumu pētīšana ievērojami pavirzīja vispārējo priekšstatu par Šķīdumu..
Stabili vārdu savienojumiFizioloģiskais šķīdums. Koncentrēts šķīdums.
- Fizioloģiskais šķīdums med. — Vārāmā sāls ūdens šķīdums, kura osmotiskais spiediens atbilst asins osmotiskajam spiedienam.
- Koncentrēts šķīdums ķīm. — Šķīdums, kur vienā tilpuma vienībā ir liels daudzums izšķīdinātās vielas.
- Molāls šķīdums ķīm. — Šķīdums, kurā ir viens mols izšķīdinātās vielas vienā kilogramā šķīdinātāja.
- Molārs šķīdums ķīm. — Šķīdums, kurā ir viens mols izšķīdinātās vielas vienā litrā šķīduma.
Avoti: 7-2. sējums