Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
šķīdonis
šķīdonis -ņa, v.
Atkusnis (parasti pavasarī), kad strauji kūst sniegs, atlaižas zeme. Arī slapjdraņķis (rudenī, ziemā).
PiemēriVisu aprīli pūta ass vējš. Sniegs nokusa ātri, bet zaļums aizkavējās... arī šķīdonis pieturējās, un, līdzko kaut kur jānogriežas no šosejas, tūlīt sākās nepārtraukts dubļu ezers.
Avoti: 7-2. sējums