šķībs
šķībs -ais; s. -a, -ā
šķībi apst.
1.Tāds, kas ir uz vienu pusi, vieniem sāniem nosvēries, izliecies, sagriezies. Tāds, kas nav taisns, ir nepareizi novietots attiecībā pret ko.
PiemēriŠķībs jumts.
1.1.Tāds, kas ir izveidojies samērā šaurā leņķī (attiecībā pret sejas vidusdaļu) — par acīm. Arī sašķiebts, arī deformēts (par ķermeņa daļām).
PiemēriSieviete ar savām šķībajām acīm un pastingajiem sejas vaibstiem.. atgādina senlaicīgu.. austrumzemju elkudieva tēlu.
2.Tāds, kurā izpaužas neapmierinātība, nicināšana (par skatienu, acīm). Arī neīsts (par smaidu). Greizs (3).
PiemēriTiesa aiziet apspriesties. Tā ilgi nenāk laukā no sava kambara. Pretējās puses šķībiem skatieniem iet garām viena otrai.
Stabili vārdu savienojumi(Ar) šķību aci. (No)šaut šķībi (arī greizi). Ar šķību (biežāk pilnu) padusi.
Avoti: 7-2. sējums