šķībs
šķībs -ais; s. -a, -ā
šķībi apst.
1.Tāds, kas ir uz vienu pusi, vieniem sāniem nosvēries, izliecies, sagriezies. Tāds, kas nav taisns, ir nepareizi novietots attiecībā pret ko.
PiemēriŠķībs jumts.
- Šķībs jumts.
- Šķība ēka.
- Šķībs vītols.
- Sagriezt galdu šķībi.
- Viss te bija vecs un stāstīja par pagātni - apsūnojušie zedeņi un aku šķībās vindas, logu šaurās rūtis un izmītie durvju sliekšņi.
- Pieci lielās, šķībās orēs iejūgtie zirgi gludām un apaļām mugurām izbrauca laukā..
- Vilis tomēr slikti gulējis. Galva kā saspiesta. Vainīgs šķībais dīvāns.
- Jā, viņa patiesi bija nolaidusies. Apkaklīte saburzīta, mati nespodri, zeķēm šķības vīles.
1.1.Tāds, kas ir izveidojies samērā šaurā leņķī (attiecībā pret sejas vidusdaļu) – par acīm. Arī sašķiebts, arī deformēts (par ķermeņa daļām).
PiemēriSieviete ar savām šķībajām acīm un pastingajiem sejas vaibstiem.. atgādina senlaicīgu.. austrumzemju elkudieva tēlu.
- Sieviete ar savām šķībajām acīm un pastingajiem sejas vaibstiem.. atgādina senlaicīgu.. austrumzemju elkudieva tēlu.
- Paulis neatbild, stāv, šķību muti savilcis, elpa strauji cilā pelēko kamzoli.
- Bērnu ortopēdijas nodaļā ārstējas bērni ar dažādām iedzimtām kaitēm. Viens no visbiežāk sastopamiem defektiem ir šķībais jeb greizais kakls.
2.Tāds, kurā izpaužas neapmierinātība, nicināšana (par skatienu, acīm). Arī neīsts (par smaidu). Greizs (3).
PiemēriTiesa aiziet apspriesties. Tā ilgi nenāk laukā no sava kambara. Pretējās puses šķībiem skatieniem iet garām viena otrai.
- Tiesa aiziet apspriesties. Tā ilgi nenāk laukā no sava kambara. Pretējās puses šķībiem skatieniem iet garām viena otrai.
- Tikai vienu šķību mirkli [Ješka] uzmeta tēvam..
- «Tev kā komjaunietim tā nepieklājas runāt,» Mirdza īgni viņu pārtrauca. Rūdis pārbīdīja papirosu otrā mutes kaktiņā, savilka šķību smaidu..
Stabili vārdu savienojumi(Ar) šķību aci. (No)šaut šķībi (arī greizi). Ar šķību (biežāk pilnu) padusi.
- (Ar) šķību acisar. — Nelabvēlīgi, arī neuzticīgi.
- (No)šaut šķībi (arī greizi)sar. — Kļūdīties, nepareizi rīkoties.
- Ar šķību (biežāk pilnu) padusisar. — Ar dāvanām, cienastiem.
- Iet (arī iziet, noiet) šķībi (arī greizi)sar. — (pa)veikties slikti. (no)risināties kļūmīgi.
- Nošauties šķībi (arī greizi)sar. — Notikt, norisēt kļūmīgi, nevēlami, tā, kā nav paredzēts.
- Skatīties (arī raudzīties) šķībi (arī greizi)sar. — Būt nelabvēlīgi noskaņotam.
- Šķība rokasar. — Saka, ja šāvējs vai metējs nevar trāpīt mērķī.
- Šķībi (un) greizisar. — Ļoti nepareizi.
- Šķībs ģīmissar. — Sašķiebta, arī deformēta seja. Seja, kurā izpaužas neapmierinātība, nicinājums.
Avoti: 7-2. sējums