Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
šķetināt
šķetināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Raisīt, ritināt vaļā (ko savītu, satītu, savērptu).
Piemēri..bijām jau visu beiguši un rāpāmies lejup pa uzbērumu, šķetinādami zaļu auklu, ko Edvards pirmīt piesēja pie mīnas drošinātāja.
1.1.pārn. Risināt (piemēram, sarunu, domu, jautājumu).
PiemēriCieši raudzīdamies kūpošā [tējas] glāzē, Oļģerts šķetināja sūras un saltas domas par pagājušiem laikiem.
2.novec. Šķeterēt.
PiemēriAudos divkārt šķetināta pluču dzija - pieci pavedieni kopā..
Avoti: 7-2. sējums