Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
šķeterēt
šķeterēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Savienot (divus vai vairākus pavedienus), vienlaikus tinot (tos) uz spoles.
PiemēriNo vecāsmātes vērptajiem liniem šķeterē diegus.
  • No vecāsmātes vērptajiem liniem šķeterē diegus.
  • Ja vajadzīgi resnāki diegi, dziju vēl šķeterē.
  • Sienas segas izšūšanai ņem šķeterētu divkārtīgu vai trīskārtīgu vilnas dziju..
  • sal. Tovakar viņas visas trīs ilgi sēdēja un domāja vienu domu - kā garu garu dziju ar trim pavedieniem šķeterēja.
Avoti: 7-2. sējums