Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
šķibīt
šķibīt -īju, -ī, -ī, pag. -īju; trans.; sar.
Dalīt (parasti raujot, griežot, cērtot) nost (augus, to daļas).
PiemēriUz rādītāja pirksta ir balta rēta, jo tu neticēji, ka nazis kož, un uz savu roku dārzā šķibīji rabarberu kātus.
Avoti: 7-2. sējums