Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
šķīdība
šķīdība -as, s.; parasti vsk.; ķīm.
Vielas spēja veidot šķīdumu ar citu vielu. Šādas spējas kvantitatīvais raksturojums.
PiemēriŠķīdības koeficients.
  • Šķīdības koeficients.
  • Sojas olbaltumvielas ļoti tuvas dzīvnieku olbaltumvielām. To galvenā priekšrocība ir labā šķīdība ūdenī..
  • Tā kā karbonātiežu šķīdība ir neliela, to iedarbība neparādās pēkšņi..
  • V. Ramzeja skolnieku skaitā bija arī Rīgas ķīmiķis Andrejs Antropovs.., kuram tika uzticēts pētīt inerto gāzu šķīdību ūdenī.
Avoti: 7-2. sējums