Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
plīvurs
plīvurs -a, v.
1.Izstrādājums no plāna, parasti caurspīdīga, auduma sieviešu apģērbam (piemēram, sejas aizsegšanai, galvassegas rotāšanai).
Piemēri..es ievēroju kādu glīti un gaumīgi ģērbušos sievieti ar cepuri galvā un plīvuru pār acīm.
1.1.No šāda auduma gatavota līgavas galvasrota.
PiemēriJaunākajos laikos vainadziņu aizstāj plīvurs - tas ir gan jaunas, neprecētas meitas simbols, gan vienlaikus viņas tikuma un nevainības simbols..
2.Plāns plēvveida vai ādveida (augu, dzīvnieku ķermeņa) izaugums.
Piemēri..čigānu sēnei, līdzīgi mušmirēm, augļķermeņiem ir divi plīvuri, kuru atliekas redzamas uz cepurītes kā pārslains apsarmojums, bet uz kātiņa - kā plēvains gredzentiņš.
3.Samērā labi caurredzams (nokrišņu, dūmu, putekļu u. tml.) slānis, kopums.
PiemēriMiglas plīvurs.
3.1.Neliels (attēla) kontūru asuma samazinājums.
PiemēriTelevīzijas attēla plīvurs.
Avoti: 6-2. sējums