Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pundurābele
pundurābele -es, dsk. ģen. -ļu, s.
Neliela, uz pundurpotcelma izaudzēta ābele, kas ražo agri, bagātīgi un katru gadu.
PiemēriVienā hektārā pie viņa aug aptuveni 700 pundurābeļu un bumbieru.
Avoti: 6-2. sējums