strupdegunains
strupdegunains -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kam ir strups deguns.
PiemēriStrupdegunains zēns.
1.1.Ar strupu degunu (par seju).
PiemēriGarāmgājēji izbrīnā skatās uz sīko meiteni ar spurīgajām biželēm un vasaras raibumiem nosētu, strupdegunainu seju..
Avoti: 7-2. sējums