struņķis
struņķis -ķa, v.; sar.
Paīss (parasti kā mīksta) gabals.
Piemēri..viņš zibenīgi atskrūvēja tūbiņu un izspieda spilgti zilu krāsas struņķi..
- ..viņš zibenīgi atskrūvēja tūbiņu un izspieda spilgti zilu krāsas struņķi..
- Garais ņēma desas struņķi rokā.
- Viņš nīda resnos kuģu kapteiņus, kuri iznāca uz komandas tiltiņiem, cigāru struņķus mutē valstīdami..
Avoti: 7-2. sējums