Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
struņķis
struņķis -ķa, v.; sar.
Paīss (parasti kā mīksta) gabals.
Piemēri..viņš zibenīgi atskrūvēja tūbiņu un izspieda spilgti zilu krāsas struņķi..
Avoti: 7-2. sējums