Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
strumpe
strumpe -es, dsk. ģen. -pju, s.; novec.
Taure.
PiemēriNogrieza mizas sloksni vīteniski collas četras platu pa visu koka stumbru. Kad sagrieza, iznāca taure jeb Strumpe, kā viņš teica. Ar strumpēm gani sasaucās..
Avoti: 7-2. sējums