Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
strumpulis
strumpulis -ļa, v.; reti
Paīss, paresns koka (parasti malkas) gabals.
PiemēriPirmā no rītiem, ja vien neslimoja, piecēlās arvienu Ukača, aizkūra no vakarā ienestiem strumpuļiem plīti..
Avoti: 7-2. sējums