Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzspert
uzspert -speru, -sper, -sper, pag. -spēru; trans.
1.Sperot soli, uzlikt (kāju uz kā, kam).
PiemēriStrūga stingri uzspēra kāju uz ietves un ar plecu deva pamatīgu belzienu vienam vīram krūtīs.
1.1.Spēcīgi uzsist (kāju uz kā, kam).
Piemēri«Bet kur tagad līvi ir? Pa pasauli izmētāti, un tie, kas vēl palikuši, tie vairs bērniem savu valodu nemāca...» Viņš īgni uzsper kāju uz grīdas.
2.Ar spērienu uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar spērienu uzvirzīt uz kādas vietas.
PiemēriUzspert bumbu līdz griestiem.
2.1.Ar triecienu uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) — piemēram, par mehānismu, mehānisku spēku. Ar triecienu uzvirzīt uz kādas vietas.
Piemēri..automobilis ierēcās, ar pakaļējiem riteņiem uzspēra dubļu pikas gaisā un aiznesās.
Stabili vārdu savienojumiUzspert (arī uzlaist) gaisā. Uzspert (arī uzsist) gaisā.
Avoti: 8. sējums