Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
šķelmīgs
šķelmīgs -ais; s. -a, -ā
šķelmīgi apst.
1.Draiskulīgi nerātns, mazliet koķets un labsirdīgi blēdīgs (par cilvēkiem).
Piemēri..istabā ienāca meitene - ne smuka, ne nesmuka, bet šķelmīga un simpātiska gan.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriŠķelmīga nerātnība.
Avoti: 7-2. sējums