Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
knēvelis
knēvelis -ļa, v.; sar.
Bērns (parasti zēns). Knauķis.
PiemēriViņi pienāca pie pajūga.. un dusmīgi uzkliedza mazajam zēnam: «Ko tu te dauzies, knēveli, pusnakts laikā pa kaujas lauku!»
  • Viņi pienāca pie pajūga.. un dusmīgi uzkliedza mazajam zēnam: «Ko tu te dauzies, knēveli, pusnakts laikā pa kaujas lauku!»
  • ..divi knēveļi jaunajā mežā lasījuši brūklenes. Te viens pamanījis čūsku. Nebūdami bailīgi, puikas ātri to pieveikuši..
  • Nevar prasīt, lai mazie knēveļi ar autobusiem, kuru kustības grafiks nav saskaņots ar.. skolas stundu sarakstu, braukātu ik dienas 20 kilometrus turp un atpakaļ.
Avoti: 4. sējums