virslūpa
virslūpa -as, s.
1.Augšlūpa.
PiemēriVirslūpas šķeltne.
- Virslūpas šķeltne.
- Virslūpas pagarināšanai lieto vingrinājumu kompleksu, kas uzlabo mutes slēdzējmuskuļa tonusu un stiepj virslūpu.
- Viņām bija neparasti īsas virslūpas, kas, tikai mazliet vien pasmaidot, atvilkās pavisam padegunē, atklādamas smaganas un lielus, izliektus zobus.
- Milce lēnām laiza savu virslūpu, kas pamazām sāk liekties tādā kā uzvaras smaidā..
- pārn. Šie tērauda žokļi [enkuri] piežmiedzami sliedei un gulsnim ar īpašu stangu, kurai nikna virslūpa.
1.1.Sejas daļa starp degunu un augšlūpu. Šāda sejas daļa kopā ar augšlūpu.
PiemēriSviedri riesās zem matiem, tecēja pāri pierei, ritēja pa vaigiem, ik pa mirklim kursis ar dvašas sparu aizpūta sviedru pērlītes no skūtās virslūpas.
- Sviedri riesās zem matiem, tecēja pāri pierei, ritēja pa vaigiem, ik pa mirklim kursis ar dvašas sparu aizpūta sviedru pērlītes no skūtās virslūpas.
- ..ap [strēlnieka] muti, kuras virslūpu sedz mazas, tumšas ūsas, neredz ne mazāko vīpsnojuma pēdu..
- ..viņš, dziļi pār acīm novilcis platmali, skatījās tikai tieši uz priekšu, brīžam nervozi kodīdams mazām franču ūsiņām rotāto virslūpu.
Avoti: 8. sējums